Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir apkopojusi aizvadītā gada darbības rādītājus, kas iezīmē neviennozīmīgu, tomēr stabilāku ainu nekā iepriekš. 2025. gads lidsabiedrībai nesa 779,3 miljonu eiro ieņēmumus, kas ir par 4 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai gan gads noslēgts ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem, tie ir sarukuši gandrīz trīs reizes. Uzņēmuma vadība norāda, ka gada otrā puse bijusi ievērojami veiksmīgāka, ļaujot ar piesardzīgu optimismu raudzīties uz 2026. gadu.
Kas ietekmēja finansiālo rezultātu
Zaudējumi aviācijā reti rodas viena iemesla dēļ, un arī “airBaltic” gadījumā to noteica vairāku apstākļu sakritība. Viens no galvenajiem faktoriem bija vispārējais izmaksu kāpums – dārgāka kļuvusi gan vides aizsardzības prasību izpilde, gan ikdienas operatīvie tēriņi. Tāpat uzņēmumu ietekmēja neparedzēti izdevumi saistībā ar dzinēju tehnisko apkopi, kas ir aktuāla problēma visā aviācijas nozarē.
Ziemas mēnešos pieprasījums pēc lidmašīnu īres pakalpojumiem (ACMI jeb lidmašīnu noma ar visu apkalpi) bija zemāks, nekā plānots. Tas nozīmē, ka daļa flotes nenesas gaidīto peļņu brīdī, kad lidojumu skaits pašu maršrutos dabiski samazinās. Tomēr finansiālo situāciju nedaudz uzlaboja valūtas kursu svārstības. Tā kā uzņēmumam ir saistības ASV dolāros, to pārvērtēšana uzrādīja grāmatvedisku peļņu, kas palīdzēja mazināt kopējos mīnusus.
Tehniskie izaicinājumi un lidmašīnu īre
Pagājušajā gadā “airBaltic” saskārās ar nopietniem izaicinājumiem flotes uzturēšanā. Dzinēju apkopes aizkavēšanās dēļ vairākas lidmašīnas nevarēja pacelties gaisā tik bieži, cik nepieciešams. Lai izpildītu visus plānotos reisus un nepieviltu pasažierus, lidsabiedrībai nācās īrēt lidmašīnas no citiem pārvadātājiem. Šāda “wet-lease” prakse palīdzēja saglabāt lidojumu grafiku, taču tā ir dārgāka nekā lidošana ar saviem gaisa kuģiem, tādēļ pieauga kopējās ekspluatācijas izmaksas.
Gada pirmajā pusē šie faktori diezgan jūtami spieda uz leju peļņas rādītājus. EBITDAR (peļņa pirms nodokļiem, procentiem un nomas maksām) nokritās līdz 143,9 miljoniem eiro, kamēr gadu iepriekš šis rādītājs bija virs 184 miljoniem. Tas skaidri parāda, ka, lai gan apgrozījums aug, pelnīt kļūst grūtāk pieaugošo infrastruktūras un personāla izmaksu dēļ.
Pasažieru rekords un maršrutu tīkls
Neskatoties uz finanšu ailītēm, pasažieru interese par ceļošanu nav mazinājusies. “airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja 5,2 miljonus cilvēku, kas ir jauns rekords uzņēmuma vēsturē. Tas apliecina, ka pieprasījums pēc lidojumiem no Baltijas valstīm joprojām ir stabils un cilvēki turpina izvēlēties vietējo aviokompāniju.
Kopumā gada laikā veikti vairāk nekā 78 tūkstoši lidojumu. Interesanti, ka ievērojami pieaudzis tieši ACMI lidojumu skaits – par 15 %. Tas nozīmē, ka “airBaltic” lidmašīnas un apkalpes bieži strādā citu aviokompāniju uzdevumā, kas palīdz dažādot ieņēmumus. Vidējais lidmašīnu piepildījums bija nedaudz virs 80 %, kas ir labs rādītājs, lai gan tas ir par vienu procentpunktu mazāks nekā 2024. gadā.
Investīcijas infrastruktūrā un nākotnes plāni
Lai stiprinātu savas pozīcijas nākotnē, uzņēmums pērn ne tikai lidoja, bet arī investēja bāzes attīstībā. Tika saņemts otrs moderns lidojumu simulators “Airbus A220” modeļiem, kas ļauj efektīvāk apmācīt pilotus tepat uz vietas. Tāpat darbu sāka jauni lidmašīnu angāri un vērienīgs kravu apstrādes centrs “Baltic Cargo Hub”, kas ir lielākais šāda veida objekts reģionā.
Runājot par 2026. gadu, aviokompānijas vadība prognozē situācijas uzlabošanos. Galvenās cerības tiek saistītas ar to, ka dzinēju apkopes problēmas beidzot tiks atrisinātas un flote būs pieejama pilnā apjomā. Plānots arī saņemt jaunas lidmašīnas, kas ļaus vēl vairāk paplašināt lidojumu tīklu un palielināt reisu biežumu.
Pasažieriem viens no gaidītākajiem jaunumiem ir “Starlink” ātrgaitas interneta ieviešana lidmašīnās. Uzņēmumā tic, ka šādi uzlabojumi kopā ar optimizētām biļešu cenām un labvēlīgāku ekonomisko situāciju Baltijā ļaus 2026. gadu noslēgt ar vēl labākiem rezultātiem. Otrajā pusgadā novērotais ieņēmumu kāpums kalpo kā signāls, ka izvēlētā stratēģija sāk nest augļus.
